Latvijas Republikas Prokuratūra

Aktualitātes

Publicēts 03/12/2018

Prokuratūra informē par Tieslietu Padomes rosināto civillietu pārbaudi

Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta Tiesās izskatāmo civillietu nodaļā pabeigta pārbaude pēc Tieslietu padomes priekšsēdētāja I.Bičkoviča nosūtītā 2018.gada 27.augusta padomes lēmuma ziņojuma “Par maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesu tiesvedībām laikā no 2008.-2014.”, lūdzot pārbaudīt pirmās instances tiesas nolēmumu taisīšanas likumību sešās konkrētās civillietās.

Tiesās izskatāmo civillietu nodaļas prokuroru veiktajās pārbaudēs tika noskaidrots sekojošais.

Divas no pārbaudāmajām lietām atradās Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesneša R.Bula izskatīšanā. Ar 2010.gada 12.janvāra lēmumu šajās lietās tika nolemts īstenot SIA ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (turpmāk – ĀTAP). Ar 2010.gada 23.februāra tiesneša lēmumu tika nolemts pasludināt SIA maksātnespējas procesu. Tiesnesis R.Buls izskatīja arī sūdzības par maksātnespējas administratora lēmumiem neatzīt nodrošinātā kreditora prasījumus, atstājot tos spēkā. Šīs lietas, kuras nebija lūgts pārbaudīt,  ir vērtējis Augstākās tiesas Civillietu departaments, kura priekšsēdētāja Z.Genca atbildē norādīts, ka tiesneša R.Bula lēmumi ir likumīgi un to protestēšanai Civilprocesa likuma 484.panta kārtībā nav pamata. 2012.gada 3.decembrī tiesnesis pieņēmis lēmumu par SIA maksātnespējas procesa izbeigšanu, neņemot vērā, ka nav  izskatītas nodrošinātā kreditora prasības citās civillietās.

Abās civillietās kreditors ar ierosinājumu sniegt protestu par tiesneša pieņemtajiem lēmumiem Ģenerālprokuratūrā nebija vērsies, bet bija adresējis savas pretenzijas Ministru prezidentam. 2013.gada 10.janvārī abas civillietas Ministru prezidenta V.Dombrovska uzdevumā, saistībā ar ārvalstu investoru aizsardzību Latvijā, tika pārbaudītas Ģenerālprokuratūrā.       

Pārbaudes laikā 2013.gadā tika konstatēts, ka abas iepriekš minētās SIA ir likvidētas un 2012.gada 5.decembrī izslēgtas no Uzņēmumu reģistra, līdz ar to lietu jauna izskatīšana Civilprocesa likuma 484.panta kārtībā nav iespējama, jo beigusi pastāvēt juridiska persona, kura ir viena no pusēm lietā, un nav tās tiesību pārņēmēja (Civilprocesa likuma 223.panta 8.punkts), kā arī ņemot vērā Augstākās tiesas Civillietu departamenta atbildi lietās, kas ir saistītas ar abu SIA maksātnespējas procesu lietām, par pieņemto lēmumu likumību, nav bijis pamats vērtēt lēmumus pieņēmušā tiesneša iespējamo kriminālatbildību. Nekādi fakti, kas liecinātu par jebkādas noziedzīgas rīcības iespējamību tiesneša darbībās, pieņemot iepriekš minētos lēmumus, netika gūti arī patreiz veiktajā pārbaudē. Maksātnespējas likuma normas, uz kuru pamata tika pieņemti iepriekš minētie lēmumi, tika skaidrotas Satversmes tiesas 2013.gada 7.oktobra lēmumā par lietas izbeigšanu, kura tika uzsākta pēc kreditora pieteikuma, vienlaicīgi arī tika izteikts lūgums izvērtēt iepriekš minētos maksātnespējas procesus kriminālprocesuālā kārtībā. 2013.gada 7.novembrī tika uzsākts kriminālprocess  par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma X1X nodaļā. Kriminālprocesa uzraudzība noteikta Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētai prokuratūrai.

Ar 2016.gada 25.maija Latgales apgabaltiesas Civillietu kolēģijas spriedumu apmierināta kreditora prasība pret administratoru un no viņa piedzīti zaudējumi 1310495,97 EUR apmērā. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2018.gada 21.jūnijā, Augstākai tiesai atstājot spēkā apgabaltiesas spriedumu. Piedziņa saistīta ar administratora lēmumiem,  ar kuriem netika atzīti kreditora prasījumi, un nav vērsti uz tiesneša pieņemtajiem lēmumiem. 

Trešā pārbaudāmā civillieta atradās Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses Jolantas Zaškinas izskatīšanā. Ar 2013.gada 4.novembra tiesneses spriedumu pasludināts SIA maksātnespējas process. Ar lūgumu par protesta iesniegšanu Ģenerālprokuratūrā vērsās kreditors. 2013.gada 29.novembrī Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurors par minēto spriedumu Augstākajā tiesā iesniedza protestu, kurš 2014.gada 4.novembrī tika apmierināts. Tādejādi minētā civillieta tika izvērtēta jau 2013.gadā gan Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamentā, gan arī Augstākās tiesas Civillietu departamentā un tiesneses rīcībā netika saskatītas darbības, kuras būtu vērtējamas krimināltiesiskas vai disciplinārās atbildības kontekstā. Arī patreiz no Tieslietu padomes saņemtajiem materiāliem neizriet, ka lietā būtu konstatēti kādi papildus pastiprinoši tiesneša atbildību vērtējami apstākļi. Ar 2014.gada 6.maija Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas lēmumu tiesvedība lietā ir izbeigta, jo parādniece savas saistības pret pieteicēju ir nokārtojusi un pieteicējs pieteikumu atsaucis.

Ceturtā, piektā un sestā pārbaudāmā civillieta atradusies Siguldas tiesas tiesneses V.Grebežnieces izskatīšanā.

Ceturtajā lietā SIA sākumā ar pieteikumu par ĀTAP procesa īstenošanai vērsusies Madonas rajona tiesā. Kad ar 2010.gada 11.marta lēmumu pieteikums tika noraidīts, SIA mainīja savu juridisko adresi uz Siguldu, tādejādi lietai nokļūstot tiesneses V.Grebežnieces izskatīšanā.

2010.gada 29.martā tiesnese SIA  pasludināja ĀTAP. Par minēto lēmumu Augstākās tiesas Civillietu departamenta priekšsēdētāja p.i. iesniedza protestu. Kamēr Augstākajā tiesā vēl nebija izskatīts protests, tiesnese, izprasot lietu no Augstākās tiesas, pieņēma lēmumu par maksātnespējas procesa pasludināšanu SIA un ĀTAP izbeigšanu. Pēc kā Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Z.Gencs 2010.gada 14.decembrī protestu atsauca, jo ĀTAP nolēmums vairs nebija aktuāls, tā kā pasludināta SIA maksātnespēja. Kasācijas tiesvedība sakarā ar protestu tika izbeigta. 2018.gada 24.maijā SIA ir likvidēts un izslēgts no Uzņēmumu reģistra.

Piektajā pārbaudāmajā lietā SIA 2010.gada 14.maijā ar tiesneses lēmumu pasludināts ĀTAP. 2010.gada 17.augustā par šo lēmumu iesniegts Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja p.i. protests. Kamēr Augstākajā tiesā vēl nebija izskatīts protests, tiesnese, izprasot lietu no Augstākās tiesas, 2010.gada 27.oktobrī atkal pieņēma lēmumu par ĀTAP izbeigšanu un SIA maksātnespējas procesa pasludināšanu. Tikai šajā reizē Augstākās tiesas Civillietu departaments jau vairs nelēma protestu atsaukt, bet gan 2011.gada 11.februārī iesniedza protestu par 2010.gada 27.oktobra lēmumu. Kā rezultātā 2011.gada 25.maijā un 2011.gada 8.jūnijā tika atcelti abi tiesneses šajā lietā pieņemtie lēmumi.  Rezultātā ar Siguldas tiesas 2011.gada 22.jūlija lēmumu SIA pieteikums par ĀTAP  īstenošanu tika noraidīts.

Abās iepriekš minētajās lietās ir redzama pilnīgi pretēja Augstākās tiesas Civillietu departamenta rīcība, kas, savukārt, neļauj secināt, ka tiesnese lēmumus būtu pieņēmusi kādu savtīgu interešu vadīta. 

Pēdējā, sestā pārbaudāmā lieta arī atradās Siguldas tiesas tiesneses V.Grebežnieces izskatīšanā. Ar tiesneses 2014.gada 3.jūnija lēmumu pasludināta zemnieku saimniecības ĀTAP īstenošana. Par šo lēmumu 2014.gada 25.jūlijā Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurors iesniedza protestu, kurš tika apmierināts 2014.gada 25.oktobrī. 2014.gada 8.septembrī, kad protests vēl nebija izskatīts un lieta atradās Augstākajā tiesā, tika pieņemts tiesneses lēmums, ar kuru tika pasludināta zemnieku saimniecības maksātnespēja. Tā kā Augstākā tiesa atteica nosūtīt lietu rajona tiesai, kamēr nebūs izskatīts protests, tiesnese lēmumu pieņēma vispār bez lietas. Savukārt, par šo tiesneses lēmumu Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta virsprokurors iesniedza protestu 2014.gada 7.novembrī, kurš tika apmierināts ar 2015.gada 24.marta Augstākās tiesas Civillietu departamenta lēmumu. 2015.gada 24.aprīlī Rīgas rajona tiesa atkārtoti, izskatot zemnieku saimniecības pieteikumu par ĀTAP, to noraidīja kā nepamatotu. Pārbaudes laikā tika konstatēts, ka ar Tiesnešu disciplinārkolēģijas 2015.gada 8.janvāra lēmumu Siguldas tiesas tiesnesei par tīšu likuma pārkāpumu pēdējās lietas izskatīšanā uzlikts disciplinārsods – rājiens. Ar Disciplinārtiesas 2015.gada 2.marta lēmumu Tiesnešu disciplinārkolēģijas 2015.gada 8.janvāra lēmums atstāts negrozīts un tiesneses sūdzība noraidīta. Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 7.panta otrās daļas 2.punkts paredz, ka, izskatot disciplinārlietu, Tiesnešu disciplinārkolēģija var pieņemt lēmumu nosūtīt disciplinārlietas materiālus Ģenerālprokuratūrai jautājuma lemšanai par kriminālprocesa uzsākšanu. Izvērtējot V.Grebežnieces rīcību, tika konstatēts, ka viņa ir pieļāvusi tīšu likumpārkāpumu, par ko piemērojams disciplinārsods, un nav atzīsts, ka viņas rīcība vērtējama kriminālprocesuālā kārtībā.

Tādejādi minētā civillieta 2014.gadā tika izvērtēta gan Ģenerālprokuratūras Personu un valsts tiesību aizsardzības departamentā, gan arī Augstākās tiesas Civillietu departamentā un tiesneses rīcībā saskatītie pārkāpumi jau 2015.gadā tika novērtēti kā tādi, par kuriem ir paredzēta disciplināratbildība, kam savu apstiprinājumu sniegusi arī Disciplinārtiesa. Arī patreiz no Tieslietu padomes saņemtajiem materiāliem neizriet, ka lietā būtu konstatēti kādi papildus, iepriekš vēl neizvērtēti, tiesneša atbildību pastiprinoši vērtējami apstākļi. 

 

 

 

 

Aiga Eiduka
Latvijas Republikas Prokuratūras
Ģenerālprokuratūras
Preses sekretāre
Tālrunis: 67044444, 27044444
e-pasts: Aiga.Eiduka@lrp.gov.lv

Atpakaļ

INFORMĀCIJA